Ikšķiles pašvaldība informē.

Novembris – patriotisma mēnesis. Laiks, kad atzīmējam Latvijas svētkus – pieminam valsts brīvības cīnītājus un neatkarības pasludināšanas dienu. Tradicionāli šajā patriotisma mēnesī esam pulcējušies kopīgos gājienos un pasākumos, taču šogad izpaliks masveida organizēti notikumi. Tomēr tas noteikti nemazinās to īpašo sajūtu, kas mīt katrā no mums par savu zemi, par Latviju!
Ikšķiles novadā 11.novembra vakarā ikviens aicināts sev ērtā laikā un vietā aizdegt svecīti svētā piemiņā par tiem, kuri devās cīņās par brīvu Latviju:
Ikšķilē liesmiņas degs centrālajā laukumā un vecajos kapos pie kritušajiem strēlniekiem,
Tīnūžos uguntiņas mirdzēs pakalnītē pie skolas.
 Avots: Ikšķiles fb

Induli, esi taču beidzot “vecis” un atkāpies!

Prieks, ka arī mūsu novadniece, rakstniece Nora Ikstena paudusi savu viedokli par Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa atbilstību amatam un pieprasa mēra atkāpšanos.
LTV raidījums “De facto” ziņoja, ka tiek pieļauti vairāki pārkāpumi saistībā ar nelegālu būvniecību Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa ģimenei piederošajā īpašumā Ikšķiles novada teritorijā.
Nora raksta: “Man bija tāds kauns par Trapiņu ģimeni, īpaši laikā, kad cilvēki neticamos apstākļos godīgi dara savu darbu. Mēs Ikšķili esam daudzinājuši visā Latvijā un pasaulē kā radošās gaismas, kultūras vietu, piešķiram nozīmīgāko balvu literatūrā – Soduma balvu. Ikšķile ir droša, skaista vieta. Bet izrādās, ka mēra ģimenei bijušas citas intereses, es arī domāju, ka Indulim Trapiaņam nevajadzētu galīgi zaudēt seju un pēc notikušā godīgi atkāpties”.
Vairāki Ikšķiles novada domes deputāti vērsušies ar iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lūdzot pārbaudīt notikušo darījumu. VARAM pieprasījis papildu dokumentāciju, ko cer sagaidīt nākamās nedēļas laikā.

Tā lūk pie mums Ikšķilē un Tīnūžos notiek.

Paldies LTV DeFacto komandai.
https://youtu.be/gjTc_LGT6dY
atbildīgās institūcijas pašlaik vērtē, vai nav pieļauti pārkāpumi, apsaimniekojot Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa ģimenes īpašumus. Aizdomas ir gan par ēkas būvniecību bez būvatļaujas, gan par pārkāpumiem zemes dzīļu izmantošanā. Uzraugošo institūciju uzmanība pievērsta arī faktam, ka šovasar par kāda uzņēmēja līdzekļiem noasfaltēts ceļš gar Trapiņa dzīvesvietu. Ikšķilē notiekošo pētīja Inga Šņore.
Piebildīšu, ka šī ir tikai viena epizode no “seriāla” trīspadsmit gadu garumā… skumji…

Ikšķiles mēra dēls apkrāpj Ogres tehnikumu.

Profesionālās izglītības kompetences centrs “Ogres tehnikums” pārdevis 40 kravas mašīnas ar kokiem, bet ar Ikšķiles mēra ģimeni saistītais pircējs aizmucis nesamaksājis, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Ogres tehnikums pārdevis kokus; ar Ikšķiles mēra ģimeni saistītais pircējs aizmucis nesamaksājis

Ogres tehnikums gribējis pārdot savu audzēkņu nozāģētos kokus. Kāda firma tos savākusi, apsolot samaksāt. Šobrīd firma bankrotējusi un nauda pazudusi. Uzņēmuma pārstāvis ir kādas Ikšķiles pašvaldības vadītāja dēls. Valsts negodīgu uzņēmēju dēļ, visticamāk, zaudējusi 50 000 eiro.

Augustā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska devās uz Ikšķili, sarokojās ar mēru Induli Trapiņu. Kopā ar vietējiem apjūsmoja Ikšķiles mācību iestādes. Vizīte noritēja draudzīgā un pacilātā gaisotnē. Tikmēr “Nekā personīga” kļuvis zināms, ka Šuplinskas vadīto ministriju un Ikšķiles mēru vieno iepriekš minētais darījums ar sliktām beigām, kas aizsākās 2018. gada vasarā.

Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošais Ogres tehnikums māca jauniešus, kuri savu dzīvi grib saistīt ar mežu un kokiem. Te var apgūt meža mašīnu operatora, tehniķa, galdnieka, namdara un daudzas citas profesijas. Mācību ietvaros tehnikuma audzēkņi pēdējos astoņus gadus trenējas arī koku zāģēšanā. Tas notiek Izglītības un zinātnes ministrijai piederošā mežā. Katru sakrājas nozāģētie koki, ko tehnikums pārdod. To apjomi gan neesot lieli, interesantu nav daudz. Cenu aptaujās atlasa izdevīgākos pircējus. Naudu iegulda tehnikuma uzturēšanā.

2018. gada vasarā mācību iestāde uzrunāja 19 iespējamos pircējus. Atsaukušies tikai divi. Izvēlēts izdevīgākais piedāvājums – uzņēmums “Wood from Forest”, kas iepriekš koku iepirkumos tehnikumā nebija piedalījies.

Koki atradušies krāvumos vairākos mežu masīvos. Sertificēts mērītājs tos uzmērījis. Un ar uzņēmumu par koku izvešanu slēgti divi līgumi – 16. jūlijā un 20. augustā. Kopējais apjoms – nedaudz vairāk nekā 660 kubikmetri, kas ir aptuveni 40 baļķvedēju auto kravas. Firma kokus aizveda un apņēmās samaksāt 55 546 eiro un 94 centus.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante
“”Wood from Forest” mums solīja, ka atmaksās. Mēs šo samaksu gaidījām. Ir arī apliecinājuma vēstule ar visu zīmogu, kur apņēmās, ka līdz konkrētam laikam samaksās.”

Pirmais līgums bija slēgts ar “Wood from Forest” 100% īpašnieku Agni Briģi. Bet vēlāk darījuma sarunas vedis otrā līguma slēdzējs Jānis Trapiņš, kurš ir Ikšķiles domes priekšsēdētāja dēls.

Ogres tehnikuma direktores vietniece kvalitātes, attīstības un tālākizglītības jomā, Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Baiba Liepiņa
“Pēc līguma tad, kad tiek saņemta krava, tad tā tiek uzmērīta vēlreiz. Pārmērīta. Nodošanas pieņemšanas akts par kravu tiek sastādīts. Savilkta visa grāmatvedības dokumentācija un tad tikai notiek maksājumi. Un tad, kad šie nodošanas, pieņemšanas akti bija jānodod tehnikumam, tad tajā brīdī iesaistījās Jānis Trapiņš.”

Tehnikums dažus mēnešus gaidīja apsolīto naudu, bet tā kontā neienāca. Pagājušā gada pavasarī sākās firmas pārstāvju meklēšana. Sazvanīts, Ikšķiles mēra dēls, kurš pēc pārrunām piedāvājis noslēgt vienošanos, ka tehnikums parādu cedēs un naudu atmaksās otra ar Trapiņu saistīta firma SIA ”Rigo Rent”. Tā tobrīd pilnībā piederēja Ikšķiles mēra vedeklai. Bijuši solījumi, ka tā tad arī naudu atmaksās.

“Ogres tehnikuma” jurists Haldors Ivanovskis
“”Wood from Forest” vārdā komunicēja un ieradās komercpilnvarnieks Jānis Trapiņš. Kurš oficiāli nebija ne valdē, ne dalībnieks, bet viņš uz komercpilnvaru pamata pārstāvēja šo SIA. Un, ja bija kāds SIA, kurš bija gatavs šīs prasības pārņemt, mēs noslēdzām cesijas līgumu. Šajā SIA nebija viņš, bet, ja nemaldos, viņa sieva.”

Tehnikums nejauši uzzinājis, ka paralēli, kamēr notiek pārrunas par parāda atmaksu, Uzņēmumu reģistrs gatavojas “Wood from Forest” likvidēt. Jo no tās pāri bija palikusi tikai čaula – nebija pat neviena valdes locekļa. Lai pēdējā brīdī vēl mēģinātu savu naudu atgūt, tehnikums izvēlējās radošu pieeju – savu grāmatvedi iecēla par parādnieka “Wood from Forest” likvidatoru. Tas ļāva no bankām iegūt datus par firmas kontiem – tie bija tukši.

Pēdējo dažu gadu laikā no bankomātiem skaidrā naudā izskaitīti 306 715 eiro. Kurš naudu bija izņēmis, no dokumentiem nav saprotams. “Ogres tehnikums” vērsās policijā, jo uzskatīja, ka uzņēmums apkrāpis valsti. Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesu uzsākt atteicās, lai gan firma bija arī nodokļu parādnieks ar 29 364 eiro parādu.

“Ogres tehnikuma” direktores vietniece kvalitātes, attīstības un tālākizglītības jomā, Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Baiba Liepiņa
“Mēs ar viņu runājām, viņš ar savu rociņu mums uzrakstīja līgumu, ka apņemos tad un tad veikt maksājumus. Bet tā bija tikai tāda apņemšanās. Godīgi sakot, no malas tas izskatās tā bija apzināta darbība kā vilcināt laiku un nemaksāt naudu. Es arī jūtos atbildīga, ka gala rezultātā mēs nonācām līdz tam, kad ar “Wood from Forest” tika slēgts līgums. Nu, tas tāds pirmais gadījums, kad mēs nebijām gatavi, ja tā varētu būt apzināta darbība. Tagad es to vērtēju, ka tā bija apzināta darbība, vienkārši nesegt tos līdzekļus, kas viņam bija jāsedz.”

Ogres tehnikuma grāmatvede Kristīne Buče skaidro, ka tika sūtīti arī maksājuma uzdevumi un it kā izskaitīta nauda ārā. Bet to naudu kontā tehnikums tā arī nesaņēmām. Viņa pieļauj, ka visi dokumenti ir viltoti.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante
“Mēs esam cirtēji un mums tagad ir jāpierāda, ka mēs esam tiešām pareizi rīkojušies, bet vainīgais, kurš ir apzadzis valsti, staigā nesodīts.”

Tikmēr ”Wood from Forest” agrākais pārstāvis Jānis Trapiņš, lūgts aprunāties par atgadījumu saistībā ar “Ogres tehnikumu”, “Nekā personīga” prasīja jautājumus atsūtīt e-pastā, solot uz to atbildēt, tostarp uz jautājumu, vai uzņēmumam vajadzēja vai nevajadzēja maksāt naudu “Ogres tehnikumam”

“Nekā personīga” uzņēmēja un Ikšķiles mēra dēla Jāņa Trapiņa atbildes nesaņēma. Viņa sieva, kuras firmai SIA “Rigo Rent” cedēja vīra pārstāvētā uzņēmuma “Wood from Forest” parādu, bet tā arī “Ogres tehnikumam” to nesamaksāja, ir arī Ikšķiles tūrisma informācijas centra vadītāja. Vienlaikus viņai pieder 50% vēl citā firmā – “BATA logisti, kur biznesa partneris ir tas pats Agnis Briģis, kurš kopā ar Jāni Trapiņu slēdza līgumu par koku pirkšanu Ogrē.

Ikšķiles tūrisma informācijas centra vadītāja, SIA “Rigo Rent” valdes locekle un īpašniece Agneta Trapiņa apstiprina, ka Dagnis Briģis ir viņas biznesa partneris. Komentējot to, vai Briģis “uzmetis” valsts institūciju, nesamaksājot 50 000 par kokmateriāliem, viņa atbildēja, ka tiešām nezina, kādas šim cilvēkam ir citas saistības ar citu uzņēmumu, ar citiem sadarbības partneriem.

Uz jautājumu, vai Jānis Trapiņš skaitās viņas vīrs, viņa atbildēja – iespējams. Viņa atbildēja, ka nezina, vai vīrs esot braucis uz Ogres tehnikumu un solījis, ka tā nauda tiks samaksāta, bet tas netika izdarīts.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante teica, ka aizbraukusi pie Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja un informējusi par situāciju.

Ikšķiles domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš taujāts, vai viņam ir zināms par attiecīgo lietu, atbildēja lakoniski. “Ziniet, man nav šīs informācijas un komentēt kaut ko grūti, kaut ko grūti komentēt,” sacīja Trapiņš, norādot, ka ar Branti runājis par daudziem jautājumiem. Taujāts, vai par attiecīgo lietu, viņš atbildēja neviennozīmīgi. “Nu, ja viņa teica, tad jau viņu arī tā domā, ka viņa par šo te lietu runājusi, bet es jums nevaru neko vairāk komentēt,” sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs, norādot, ka nav soģis, lai pateiktu, melo vai nemelo.

Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka Ogres tehnikums izdarījis visu iespējamo, lai atgūtu valsts līdzekļus. Un, ja pat policija atteikusies rosināt krimināllietu, tad neko darīt vairs nevarot. Un valstij nāksies stāties kreditoru rindā. Jo Ogres tehnikuma parādniekam uzsākts maksātnespējas process.

Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktors Raimonds Kārkliņš
“Tiesiskajā faktiskajā situācijā, kādā Ogres tehnikums bija attiecībā uz šo divu pirkuma līguma izpildi, tas arī bija tas tiesiskais pareizais ceļš, kuru Ogres tehnikums izvēlējās gan kļūstot par likvidatoru un tādējādi nepieļautu šo situāciju, ka šis uzņēmums tika izslēgts no komercreģistra un attiecīgi zūd iespēja šos līdzekļus atgūt, gan arī veicot citas darbības. Respektīvi, Ogres tehnikums ir savu, teiksim tā, tiesisko iespēju robežās rīkojies atbildīgi un darījis to, kas arī normālā situācijā būs jādara jebkurai tiešās pārvaldes iestādei, kurai jāatgūst valsts līdzekļi, kas ir kaut kādā viena vai cita procesa ietvaros neiegūti. Mēs paļaujamies uz kompetentās iestādes lēmumu, kas ir Valsts policija, kas attiecīgi izsvērusi visus šī notikuma aspektus un attiecīgi arī pieņēmuši lēmumu, ka attiecīgajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.”

“Es tā, kā cerējām, ka mēs tādā veidā ietekmēsim, lai to naudiņu atskaita mums atpakaļ. Tā ir valsts iestāde, kas ir apkrāpta, tad tomēr atbildībai ir jābūt. Mana rīcība jau būtu tāda, ja ar manu bērnu kaut kas būtu, tad no personīgiem līdzekļiem maksātu,” uzskata Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.

Ikšķiles domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, komentējot Brantes teikto, ja viņai būtu tāda situācija izvērtusies, tad viņa kaut vai pati ņemtu un maksātu, kamēr tas visu nomaksāts, atbildēja, ka īsi. “Nu, tad lai viņa laikam tā arī dara. Nu, ko es varu komentēt?”

Maksātnespējas administratore Jūlija Ulberga “Nekā personīga” atklāja, ka, pamatojoties uz lielo uzņēmuma “Wood from Forest” nodokļu parādu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra lietas materiālus pārsūtījusi pārbaudei Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijai. Un ņemot vērā, ka firmas agrākie valdes locekļi un īpašnieki slēpj un neatdod grāmatvedības dokumentus ne Ogres tehnikumam, ne arī maksātnespējas administratoram, par parāda atmaksāšanu ir uzsākta tiesvedība.

Teksts un video – skaties.lv un Nekā Personīga

Turpinās novada teritorijas plānojuma apspriešana.

Šā gada, 20. februārī Ikšķiles novada pašvaldībā tika organizēta Ikšķiles novada uzņēmēju tikšanās ar būvvaldes pārstāvi – teritorijas plānotāju Jāni Veilandu.

Būvvaldes speciālists uzskatāmā veidā iepazīstināja ar Ikšķiles novada zonējuma funkcionālo karti – kādas teritorijas ir iekļautas tajā, kā un kāpēc tās viena no otras atšķiras, kas ir vai nav atļauts konkrētās vietās un kur atrodas atšķirīgo teritoriju robežas.

Uzņēmēji saņēma izsmeļošas atbildes uz jautājumiem, kas skāra būvvaldes kompetencē esošo problemātiku, kā arī tika informēti par jaunākajām normatīvo aktu prasībām attiecībā uz teritoriju plānošanu un apbūvi. Piemēram, šobrīd ir noteikta minimālā platība lauksaimniecības zemei – 2 ha, mazākos zemes gabalos dalīt nav atļauts. Interesi raisīja satiksmes organizācijas iespējamie risinājumi Ikšķiles pilsētā, kurā tiek plānoti jauni sabiedrisko ēku projekti. Uzņēmēji pauda viedokli, ka lielu sabiedrisko ēku būvēšana Ikšķiles pilsētā noslogos un radīs sastrēgumus šaurajās ieliņās. Jau tagad pastāv vairākas ielas, kas nav pašvaldības īpašumā, taču tiek pietiekami intensīvi izmantotas, tai skaitā, nodrošinot novada uzņēmējdarbību, tāpēc tika izteikts jautājums, kādas ir iespējas privātā biznesa pārstāvjiem iesaistīties  ielu jautājumu risināšanā. Būvvaldes pārstāvis informēja, ka servitūtu ceļi, kas nav pašvaldības īpašums, var tikt noteikti kā pašvaldības nozīmes objekti, nemainot īpašuma tiesības vai ierakstus zemesgrāmatā, taču te ir nepieciešama īpašnieku un lietotāju izteikta vēlme, ierosinājums, iesniegums.

Ikšķiles novada pašvaldības teritorijas plānotājs J. Veilands atgādināja, ka šobrīd norit jauna Ikšķiles novada teritorijas plānojuma izstrāde. Tāpēc ir īstais brīdis sniegt savus ierosinājumus, vēlmes un redzējumus izmaiņām normatīvajos aktos, aktualizējot spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma veidus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības, kā arī veikt zemes vienību funkcionālā zonējuma precizējumus.

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus Ikšķiles novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas izstrādei var iesniegt līdz 2019.gada 30.martam Ikšķiles novada pašvaldībā, Peldu ielā 22, Ikšķilē, Ikšķiles novadā, pirmdienās no plkst. 8.30 līdz 19.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00, piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00, vai elektroniski parakstītus, sūtot uz e-pastu: dome@ikskile.lv.

Avots: INP mājas lapa

https://www.ikskile.lv/lv/jaunumi/teritorijas-planojums-aktuals-novada-uznemejiem

Iedzīvotāji tiekas pirmdienās.

Par novada labklājību atbildam mēs paši – ikviens novada iedzīvotājs, ne tikai amatpersonas un pašvaldības darbinieki. Lai to panāktu, ir jāveido novada iedzīvotājiem draudzīga pašvaldības pārvalde, kas sadarbojas, izzina, apspriež un kopīgi pieņem lēmumus.

Tieši tāpēc, ja Jums rūp notiekošais novadā, ko plāno un realizē pašvaldība, ir problēmas vai idejas, aicinām tikties katru pirmdienu no 17.00 līdz 19.00 (ja nepieciešams, varam uzkavēties ilgāk), Ikšķiles novada pašvaldībā Peldu iela 22, trešajā stāvā, 305. telpā.

Atgādināsim, ka pirmdienas ir dienas, kad pašvaldība strādā līdz 19.00, tātad varam uzaicināt nozares speciālistu un lūgt izskaidrot pieņemto, vai plānoto lēmumu.

Mainīsim mūsu pašvaldības darbības principus no “mēs jau zinām labāk”, uz uzticēšanos un sadarbību.

 

Iedzīvotāji.

Vai zināji, ka…

INTERESANTI FAKTI IZ NOVADA VĒSTURES

– pagājušā gadsimta 70-s gados Ikšķiles novada KĀBEĻU māju tuvumā, Daugavmalā ir atrasts dzintars, kopumā ap 25 kilogramiem, tas šobrīd atrodas Rīgas pilī.

– pagājušā  gadsimta 20-s gados no Ikšķiles uz Baldoni varēja aizbraukt par Ls 0.70 izmantojot sliežu transportu – zirgu tramvaju.

25 km garā līnija tika uzbūvēta 1916. – 1917. gadā. Ikšķiles zirgu tramvajs 1939. gadā bija pēdējais šādaveida transporta līdzeklis  Latvijā.

– Tīnūžu un Ikšķiles muižu alusdarītavas darbojās intensīvi, piemēram, 1889. gadā saražoja attiecīgi 3836 un 17262 spaiņus alus.

Bija jau arī kur realizēt: ŠIPES, ELKŠŅU, DANČU, DUNDUR , VAITIŅ un MŪRA krogos, gar seno Rīgas – Polockas ceļu (“veco  šoseju“),  PĪĻUKROGĀ (PĪĻNIEKI pie Ulbrokas ceļa),  LĪČUKROGĀ ( Tīnūžu muižas centrā), BREKTES krogā (tagad  VECBREKTI).

– KAPARĀMURA pusmuižā atradās kapara lietuve, kur ražoja dažādus zvanus, bet 1891. gadā tur ierīkoja ūdensdzirnavas.

– skaistais KAPARĀMURA ezers, saukts arī par ZĀĻU ezeru un  LIELĀ ĀMURA ezeru, padomju okupācijas laikā tika nosusināts.

Kādreiz tā forma atgādināja putnu ar garu kaklu.

– 19. gadsimta beigās pretī VĪNAKALNAM un KĀBEĻKALNAM tika uzbūvēti Latvijā pirmie dzelzceļa viadukti – LIELIE VĀRTI un MAZIE VĀRTI.

– 19. gadsimta beigās mūsu novadā tika izvietota Krievijas armijas Šeremetjeva nometne, kas atradās starp

Ikšķiles luterāņu kapsētu un tagadējo Rīgas ielu (“veco šoseju”). Šajā nometnē dienējis un diezgan jautri laiku pavadījis LĀČPLĒŠA  autors ANDREJS PUMPURS.

– pēc 1918. gada Ikšķiles pagasta valde un Ikšķiles pagasta tiesa atradās bijušajā TĪNŪŽU MUIŽAS PĀRVALDNIEKA ĒKĀ, kas celta 1912. gadā.

– pagājušā gadsimta 20. – 30. gados Ikšķilē bija divas konfekšu  fabrikas. Abu produkcija bija līdzīga mūsdienu GOTIŅĀM.

Vienu konfekšu nosaukums bija LAKTO (latīniski – piens), otru –  TENERA, jo to laiku vienīgais Ikšķiles ugunsdzēsējs rakstīja dzeju, šis ir saīsinājums no kāda viņa dzejoļa –  TEv NEbūs RAudāt.

– senos, un ne tik senos laikos, mūsu novadam piederējušas arī teritorijas Daugavas kreisajā krastā – BERKAVA – pretī  ELKŠŅU  vecajai skolai, nedaudz uz Austrumiem, un  VALDHOFA – MEŽA MUIŽA, uz leju pa Daugavu no Berkavas.

– Peldu ielas “grava“ Ikšķilē veidota 19. gadsimta beigās, šaursliežu dzelzceļa izbūvei no Ikšķiles stacijas uz Daugavmalā tolaik  esošām krievu armijas noliktavām. Iespējams, ka zem Peldu ielas, Ozolu ielas un Daugavas prospekta asfalta seguma “dzīvo” kāds sens sliedes gabaliņš.

Nav svarīgi, ka…

Nav svarīgi, ka…

Administratīvie izdevumi 2015. gadā novadā bija 2 029 866 eiro, kas ir 164 eiro no katra iedzīvotāja.

Ikšķiles novada pašvaldībā tika nodarbināts 391 darbinieks, tajā skaitā administrācijā – 126.

Pašvaldības budžets 2015. gadā  bija 10 748 479 eiro, t.i. 1218 eiro uz  vienu iedzīvotāju. Ikšķile 2017. gadā Latvijas pašvaldību finanšu izlīdzināšanai (jeb pašvaldībām ar nepietiekošiem ienākumiem) pārskaitīja  0.7 % no kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjoma valstī – https://blis.lps.lv

Nodokļu ieņēmumi novadam 2016. gadā vērtēti ar 9 106 378 eiro, no tā  nekustamā īpašuma nodoklis – 582 088 eiro,

tajā skaitā par mājokli – 115 212 eiro apmērā, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis –  8 524 290 eiro apmērā.

Pašvaldības ielu un ceļu kopējais garums ir 128 km, uzturēšanas izdevumi uz 1 km 2015. gadā bija 860 eiro uz 1 km atjaunotajos posmos.

Laika periodā no 1995. -2013. gadam Ikšķile ir saņēmusi ES fondu ieguldījumus 11 073 446 eiro apmērā, kas pamatā izlietoti ceļu un ielu atjaunošanai, pašvaldības  ēku siltināšanai, kā arī ūdensvada un kanalizācijas atjaunošanai  un paplašināšanai.

Fondu ieguldījumu izmaksu efektivitāti nav iespējams aprēķināt, jo publiski šāda informācija nav atrodama!

2015. gadā novadā reģistrēti 9632 iedzīvotāji (2014. gadā – 9433, 2013. gadā – 9223, 2012. gadā – 9033), no tiem Ikšķilē reģistrēti 7062,

Tīnūžu pagastā 2570 (2014. gadā Ikšķilē – 6913, Tīnūžu pagastā – 1254).

Vidējais iedzīvotāju skaita pieaugums gadā ir vairāk nekā 2% (Ikšķiles novada pašvaldības 2015. gada publiskais pārskats).

2016. gada pašvaldības darbības pārskats līdz šī gada 15. maijam nav publicēts.

Saimnieciskā darbība.

Sabiedrībai deleģētā grants karjera izstrādei ir vairāki ierobežojumi, kas nepieciešami, lai būtu iespējams kontrolēt valsts mantas izlietojumu, jo derīgā izrakteņa apjoms ir ierobežots. Grants ieguvei šobrīd tiek ņemts ārpakalpojums, līdz ar to nav iespējams konstatēt, cik no iegūtā apjoma izmanto komersanti un cik-  pašvaldības vajadzībām.

Katlumājas Ikšķilē ir izvietotas vietās ar lielu patērētāju koncentrāciju. Katlumāja, kas atrodas Skolas ielā 2b vasaras periodā strādā ar ļoti zemu efektivitāti, jo līdz ar apkures sezonas beigām zūd pieprasījums pēc siltumenerģijas un karstais ūdens saimnieciskām vajadzībām visos objektos tiek sagatavots uz vietas, izņemot Ikšķiles vidusskolu. Šī iemesla dēļ arī vasaras periodā tiek darbināta katlumāja, kas strādā ar aptuveni 70% siltuma zudumiem.

Bērni – mūsu nākotne.

Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde “Urdaviņa” kopā ar Tīnūžu filiāli, kur ir vieta 64 bērniem, dod iespēju  apmeklēt pašvaldības finansētu dārziņu ap 455 novada bērniem. Tātad, daļai ģimeņu iespēja pastāv – bet rindā stāv vēl ir tikpat daudz bērnu! Jaunā pirmskolas izglītības iestāde, kas tiks būvēta Ikšķiles pilsētā par 3 758 033 eiro dos vietu vēl tikai162 bērniem.  Pašvaldības pārskatā netiek publicēta informācija, cik bērnu Ikšķilē  apmeklē privātos dārziņus, un, cik saņem auklīšu pakalpojumus.

Mēneša izmaksas iestādē „Mazulītis “ ir noteikta 295 eiro + ēdināšana 4 eiro dienā (http://mazulitis.lv/cenas), iestādes  „Ķiparu nams” cenas internetā nav atrodamas!

Pašvaldības atbalsts privāto bērnudārzu apmeklējošiem bērniem ir noteikts 227 eiro apmērā, auklīšu pakalpojumiem – 172 eiro apmērā.

Ikšķiles novada pašvaldības atbalsts vienam audzēknim 2015. gadā bija 228 eiro. Tajā pašā laikā, pašvaldībai šāds bērnu skaita pieaugums nav pārsteigums, jo  attīstības programmā līdz 2017. gadam  plānotais iedzīvotāju skaita pieaugums ir pārsniegts.

2015./2016. mācību gadā 1.septembrī mācības skolā uzsāka 828 skolēni. 1. klasē tika nokomplektētas 4 paralēlklases ar kopējo bērnu skaitu 99, savukārt 10. klasē – viena klase ar 25 skolēniem. Tātad Ikšķiles vidusskola pamatā joprojām veic pamatskolas funkciju un lielākā daļa mūsu 9. klašu beidzēju izmanto  iespēju turpināt izglītību Rīgā.

Iedzīvotāju skaits 01.01.2016. – 9632, bērni no 0-6 gadiem – 958, jaunieši no 7-18 gadiem – 1273, iedzīvotāji virs darba spējas vecuma – 1629.

Valsts vidusskolas eksāmenu rezultātu apkopojumā skolu griezumā par 2014./2015. m.g. Ikšķiles vidusskolas rezultāti ir:

bioloģijā eksāmenu kārtoja 1 skolēns, angļu valodu –  20 skolēni, latviešu valodu  – 20 skolēni, matemātiku – 20 skolēni,  fiziku  -3 skolēni,

krievu valodu – 2 skolēni.

Vērtējums skolai – 128. vieta Latvijā.

Apsveicam!

Sociālā joma.

Pašvaldības noteiktais  maznodrošinātas personas (ģimenes) ienākumu līmenis Ikšķilē 2015. gadā bija 240 eiro, Salaspilī- 360, Ogres novadā 306 eiro.

Dzīvokļa pabalstu 2015. gadā  Ikšķilē saņēma 212 personas, no sociālās palīdzības budžeta tas veidoja 43%, jeb 48 000 eiro, to saņēma 2.2 % no

iedzīvotāju kopskaita, trūcīgas personas statuss tika piešķirts 124 personām.

Novada attīstības programma līdz 2017. gadam nosaka, ka Ikšķiles novads ir kļuvis par prestižu dzīves vietu netālu no galvaspilsētas. Faktiski tas, pirmkārt, ir noticis novada izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Lielākais  uzņēmums Ikšķilē pēc nodarbināto skaita ir IKŠĶILES MĀJA (pašvaldības uzņēmums), kas nodokļos 2014. gadā valsts kopbudžetā ir iemaksājis vairāk kā 400 000 eiro, sabiedrības neto apgrozījums 2015. gadā bija 774 828 eiro.

Vairāk informācijas par Ikšķiles novada uzņēmumiem un to nomaksātajiem nodokļiem var atrast – https://blis.lps.lv/lv/struktureti-dati

Izrādās, ka…

Ieskats novada vēsturē

– Ikšķiles novads bijis apdzīvots līdz ar pirmo iedzīvotāju – ziemeļbriežu mednieku – ienākšanu Latvijas teritorijā! Tas notika pirms 13 000 gadu, par ko liecina krama rīku atradumi pie tagadējiem Elkšņiem.

1. g.t. p.m.ē. Ikškiles novadā dzīvoja kāda baltu kopiena, kura ierīkoja savu apmetni bijušajā Vīna jeb Egļu kalnā. Vīna kalns norakts grantī 1968. gadā, tagad tā vietā atrodas Rīgas–Ogres šoseja ar autostāvvietu.

11. gadsimtā (vai nedaudz agrāk) Ikšķiles novadu sāka apdzīvot lībieši, tomēr senākais novada centrs, ticamāk, atradies ciemā pie tagadējām “Kābelēm”. Katrā ziņā tur dzīvoja turīgi ļaudis, par ko liecina ap 25 kg smaga neapstrādāta dzintara krājuma atradums šā ciema vietā.

– 11. gadsimta 80. gados Ikšķiles lībiešu ciemā uzbūvētas pirmās mūra celtnes Baltijā – baznīca un pils. Baznīcas paliekas apskatāmas vēl šodien Meinarda salā, bet pils jau 16. gadsimtā pamesta un tās mūrus par ērtu akmeņlauztuvi izmantoja blakus ierīkotais kaļķu ceplis. Cits uzņēmums – vara kaltuve jeb kaparāmurs – no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja tagadējos Kaparāmuros.

Ikšķiles vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 12. gadsimta beigās, Turkalne un Kranciems – 1507., Dobelnieki (tolaik Brakelciems) – 1538. gadā, savukārt Tīnūži (senāk Liepkalns jeb Lindenberga) sākuši veidoties 16. gadsimta otrajā pusē. Viduslaikos Ikšķiles muiža piederēja Rīgas arhibīskapam vai arī bija izlēņota viņa vasaļiem. Mainoties varām, Polijas karalis Stefans Batorijs 1570. gadā muižu ieķīlāja, bet 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs “uz mūžīgiem laikiem” (kuri beidzās 1940. gadā) piešķīra Rīgas pilsētai.

Ikšķiles novada iedzīvotāju vidējais mūža ilgums 18. gadsimta otrajā pusē bija ap 23 gadiem, bet nerēķinot augsto bērnu mirstību – 50–55 gadi. Tas nav daudz, tomēr vairāk nekā viduslaikos, kad pieaugušo vidējais mūža garums bija tikai 35–41 gads. Vai mūsu mērķis varētu būt 100 gadi? – tas panākams tīrā, drošā un veselīgā vidē.

Lai vai kas un kā ir noticis Ikšķilē, vissvarīgākais ir atcerēties, ka, ja ne pasaule, tad vismaz tās daļa griežas ap Ikšķiles novadu – Tīnūžos taču atrodas Latvijas un Baltijas ģeogrāfiskais centrs!

IEDZĪVOTĀJI novada vēlēšanās 2017.

Rezultāti

Politiskās partijas “Apvienība Iedzīvotāji” rīcības programma 2017.

Par sava novada labklājību atbildam mēs – ikviens novada iedzīvotājs, ne tikai amatpersonas un pašvaldības darbinieki. Lai to panāktu, ir jāveido novada iedzīvotājiem draudzīga pašvaldības pārvalde, kas sadarbojas, izzina, apspriež un kopīgi pieņem nozīmīgus lēmumus.

Mēs vēlamies panākt, lai katram pašvaldības deputātam ir stingri noteikta kompetences joma un personiskā atbildība par viņa rīcību, izskaužot iedibināto kolektīvo bezatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to īstenošanu.

IZGLĪTĪBA

Tīnūžu pamatskolā un Ikšķiles vidusskolā ir jāsaņem konkurētspējīga izglītība. Ikšķiles vidusskolas absolventiem ir jāspēj pēc vidusskolas iestāties izvēlētajā augstskolas programmā. Strādāsim, lai ikvienam novada bērnam no 1,5 gadu vecuma būtu vienlīdzīgas iespējas saņemt bērnudārza vai auklītes pakalpojumu.

KULTŪRA

Darīsim visu, lai globalizācijas un multikulturālisma laikmetā stiprinātu piederības un pēctecības sajūtu, lai ikviens Ikšķiles novada iedzīvotājs iepazītu apkaimi un cilvēkus, kas šeit dzīvojuši un dzīvo, apzinātos savas saknes un nākotnes paaudzēm būtu patiess pamats lepoties ar novada kultūras tradīcijām. Mēs atbalstīsim uz novada izaugsmi un vispusīgu attīstību orientētu biedrību un interešu grupu iniciatīvas un priekšlikumus, tai skaitā daudzveidīgus kopā būšanas pasākumus kultūrā, sportā un izglītībā.

SPORTS UN TŪRISMS

Atbalstīsim tautas sporta aktivitātes un veselības veicināšanas pasākumus, organizēsim amatieru sporta sacensības. Rūpēsimies par sakārtotu un tīru vidi, tūrisma un aktīvās atpūtas iespēju paplašināšanu, it īpaši pievēršoties tādām novada dabas bagātībām kā Daugava un Mazā Jugla un to krasti.

SOCIĀLĀ JOMA

Rūpēsimies par jaunu, atbilstoši iekārtotu un visiem pieejamu telpu izveidi doktorātam. Tam jābūt ēkas pirmajā stāvā un ērti sasniedzamam katram apmeklētājam. Jāatrisina sabiedriskā transporta neesamība starp novada ciematiem, veicinot sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām sabiedriskā transporta jomā. Uzlabosim novada infrastruktūru, izbūvējot novadā un ciemos gājēju celiņus un autobusu pieturvietās nojumes. Rūpēsimies par kājāmgājēju un velobraucēju drošību, izbūvējot celiņus, paplašinot stāvlaukumus – “novieto un brauc ar sabiedrisko transportu”. Izstrādāsim novada teritorijas sakopšanas programmu, ar draudzīgu attieksmi pret privāto īpašumu, atvieglojot bioloģiski noārdāmo atkritumu dedzināšanu Ikšķiles pilsētā un veicināsim atkritumu šķirošanu.

KĀ TO FINANSĒT, LAI IKŠĶILES NOVADAM PIETIKTU RESURSU VISU MINĒTO JOMU ATTĪSTĪBAI UN TAS SPĒTU PASTĀVĒT UN ATTĪSTĪTIES ILGTERMIŅĀ?

Ir jāizvērtē pašreizējo darbības principu lietderība un efektivitāte, jāattīsta uzņēmējdarbības joma un jārada darba vietas privātajā sektorā. No Pierīgas guļamrajona Ikšķilei jākļūst par rosīgu un darbīgu, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pilsētas viesiem pievilcīgu novadu. Vecināsim darbības, kas mērķtiecīgi izmanto novada priekšrocības, lai piesaistītu investīcijas un uzņēmējus. Ir jāveido uzņēmējdarbības zonas ar atbalsta infrastruktūru un mazā biznesa veicināšanas programmas. Lai veicinātu iedzīvotāju iespējas vairāk līdzekļu ieguldīt savā dzīves vietā, novadam jākļūst pašpietiekamam, maksimāli izmantojot vietējos cilvēkresursus.