Namu pārvaldīšanai jāmainās
Namu pārvaldīšanas nozarē nākotnē jānotiek pārmaiņām. Ēku stāvoklis pasliktinās, iedzīvotāju uzticība namu pārvaldniekiem mazinās, cenu konkurence starp pakalpojumu sniedzējiem iespējama vien uz kvalitātes rēķina, tiek manipulēts ar sabiedrisko domu, taču pats svarīgākais- finansējums namu atjaunošanai būs jāmeklē dzīvokļu īpašnieku maciņos. Vērtējot apsaimniekošanas nozarē notiekošo, nākas secināt, ka šobrīd valda savstarpējas uzticības trūkums starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku, jo pietrūkst izpratnes par abu pušu pienākumu un atbildības apjomu. Pārvaldnieks strādā saskaņā ar MK noteikumiem, no kuriem nav atkāpes, cita lieta, ka šis darbs ir vērsts uz nekustāmā īpašuma saglabāšanu, nevis uz tā atjaunošanu. Iedzīvotājs, savukārt, veicot samaksu par ēkas uzturēšanu, vēlas redzēt arī tās atjaunošanas darbus. Diemžēl tas nav iespējams bez atsevišķu uzkrājumu veidošanas.
Par šo diskutējām “Iedzīvotāju sarunās” 19. maijā 21:00
Ekonomikas ministrija izsludina iepirkumus būvkonstrukciju stiprības noteikšanai 103. sērijas namiem. Tas nozīmē, ka atbildīgā ministrija vēlas ne tikai apzināt situāciju, bet izprast, kādi ir tehniskie risinājumi ēku ekspluatācijas termiņa pagarināšanai. Tomēr tas nenozīmē, ka šie tehniskie risinājumi tiks nodrošināti centralizēti par Valsts līdzekļiem. Šī ministrijas rīcība vēlreiz apstiprina, ka dzīvokļu īpašniekiem ir jāpievērš uzmanība savas dzīvojamās mājas tehniskajam stāvoklim un tās ekspluatācijas periodam. Runa nav tikai par 103.sērijas mājām, kopumā dzīvojamais fonds noveco. Valsts kontroles 2019.gada revīzijā 10 pašvaldībās konstatē, ka izpratnes un līdzekļu trūkuma dēļ dzīvojamais fonds degradējas. Valsts kontrole atzīst, ka daudzviet ēku uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami ieguldījumi, kas sastāda vairākus eiro par kvadrātmetru mēnesī, un, protams, rodas jautājums, vai iedzīvotāji to var atļauties. Latvijā 69% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamajos namos no kuriem 45% ir izbūvēti līdz 1941.gadam un 53% būvēti no 1961.gadam līdz 1991.gadam. Daļai ēku grupu 2020. gadā tika pagarināts tehniskās ekspluatācijas periods par 10 gadiem. Kas notiks, ja pa šiem 10 gadiem savstarpējā komunikācijā starp namu pārvaldnieku un iedzīvotāju nekas neizmanīsies? Vai tad šis periods līdz ar nākamo ēku grupu, kuras būs sasniegušas tehniskā ekspluatācijas perioda beigas, būs jāpagarina atkal? Šāda rīcība no vienas puses būs ekonomiski atbildīga, no otras puses, notiekot nelaimei nolietotā, neatjaunotā īpašumā, tā būs politiski bezatbildīga rīcība. Mēs dzīvojam laikā, kad Valsts piedāvā iespējas, finanšu instrumentus, apzinoties, ka ir nepieciešama steidzama rīcība, taču iedzīvotāji šos instrumentus vilcinās izmantot, jo trūkst izpratnes, kuru nevar vairot, trūkstot uzticībai, tas ir apburtais loks. Ir jārod ceļš, kā no šī strupceļa izkļūt.
“Iedzīvotāju sarunās” trešdienās 21:00 mūsu FB lapā un YouTube kanālā