Ieskats novada vēsturē

– Ikšķiles novads bijis apdzīvots līdz ar pirmo iedzīvotāju – ziemeļbriežu mednieku – ienākšanu Latvijas teritorijā! Tas notika pirms 13 000 gadu, par ko liecina krama rīku atradumi pie tagadējiem Elkšņiem.

1. g.t. p.m.ē. Ikškiles novadā dzīvoja kāda baltu kopiena, kura ierīkoja savu apmetni bijušajā Vīna jeb Egļu kalnā. Vīna kalns norakts grantī 1968. gadā, tagad tā vietā atrodas Rīgas–Ogres šoseja ar autostāvvietu.

11. gadsimtā (vai nedaudz agrāk) Ikšķiles novadu sāka apdzīvot lībieši, tomēr senākais novada centrs, ticamāk, atradies ciemā pie tagadējām “Kābelēm”. Katrā ziņā tur dzīvoja turīgi ļaudis, par ko liecina ap 25 kg smaga neapstrādāta dzintara krājuma atradums šā ciema vietā.

– 11. gadsimta 80. gados Ikšķiles lībiešu ciemā uzbūvētas pirmās mūra celtnes Baltijā – baznīca un pils. Baznīcas paliekas apskatāmas vēl šodien Meinarda salā, bet pils jau 16. gadsimtā pamesta un tās mūrus par ērtu akmeņlauztuvi izmantoja blakus ierīkotais kaļķu ceplis. Cits uzņēmums – vara kaltuve jeb kaparāmurs – no 17. līdz 19. gadsimtam pastāvēja tagadējos Kaparāmuros.

Ikšķiles vārds vēstures avotos pirmoreiz minēts 12. gadsimta beigās, Turkalne un Kranciems – 1507., Dobelnieki (tolaik Brakelciems) – 1538. gadā, savukārt Tīnūži (senāk Liepkalns jeb Lindenberga) sākuši veidoties 16. gadsimta otrajā pusē. Viduslaikos Ikšķiles muiža piederēja Rīgas arhibīskapam vai arī bija izlēņota viņa vasaļiem. Mainoties varām, Polijas karalis Stefans Batorijs 1570. gadā muižu ieķīlāja, bet 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs “uz mūžīgiem laikiem” (kuri beidzās 1940. gadā) piešķīra Rīgas pilsētai.

Ikšķiles novada iedzīvotāju vidējais mūža ilgums 18. gadsimta otrajā pusē bija ap 23 gadiem, bet nerēķinot augsto bērnu mirstību – 50–55 gadi. Tas nav daudz, tomēr vairāk nekā viduslaikos, kad pieaugušo vidējais mūža garums bija tikai 35–41 gads. Vai mūsu mērķis varētu būt 100 gadi? – tas panākams tīrā, drošā un veselīgā vidē.

Lai vai kas un kā ir noticis Ikšķilē, vissvarīgākais ir atcerēties, ka, ja ne pasaule, tad vismaz tās daļa griežas ap Ikšķiles novadu – Tīnūžos taču atrodas Latvijas un Baltijas ģeogrāfiskais centrs!